LatvianRussian (CIS)
Sākums Latvijas būvnormativi

Ko paredz būvnormatīvi

Ko paredz būvnormatīvi

     Latvijas būvnormatīvi nosaka kārtību, kādā būvi pieņem ekspluatācijā. Pēc pieņemšanas ekspluatācijā,kad komisija savu darbu paveikusi un akts ir apstiprināts, visa atbildība par būvi jāuzņemas tās īpašniekam. Diemžēl reāli īpašniekus neviens nekontrolē. Kad ēka ir nodota ekspluatācijā, stājas spēkā Latvijas būvnormatīvi LBN 401 "Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi", LBN 402 "Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi", LBN 405 -01 "Būvju tehniskā apsekošana". Pārējos normatīvos ir paredzētas projektēšanas normas, būvdarbu normas - būvdarbu veikšana. Vispārīgie būvnoteikumi( pieņemti 1997.gada 1.aprīlī) paredz, kā jānotiek būvprojektēšanai un būvdarbiem. MK noteikumi NR.444, kas pieņemti 2001.gada 16. oktobrī( LBN 405 - 01), paredz kā veicama būvju tehniskā apsekošana. Lai ēkas būtu drošas, tās ir regulāri jāapseko, un to nosaka "Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi". Šie noteikumi paredz, kādai jābūt piemājas teritorijai, pagraba telpai, mājas pamatiem, sienām utt. Par ēkas ekspluatāciju atbild tās īpašnieks. "Būvnormatīvs ir obligāts visiem dzīvojamo māju īpašniekiem, valdītājiem, telpu īrniekiem, kā arī amatpersonām, kuras veic dzīvojamo māju tehnisko uzturēšanu".

      Savukārt "Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi" vairāk attiecas uz cilvēku drošību: kā jākopj ietve ,ledus un sniega tīrīšana gar namīpašumiem, jāuzmana, vai jumts ir kārtībā, lai griesti būtu pareizi nosiltināti u.c. Piemēram, dzīvokļos, kur aizkavējās apkure, to iemītnieki aizpakoja logus un izmantoja gāzes apkuri, kā rezultātā izdalījas liels mitruma daudzums un tas kondensējās uz sienām. Ventilācijas nebija vai tā bija nepietiekoša, kā rezultātā siltums un mitrums veicināja sienu pelēšanu. Vēl jāteic, ka padomju laikā celtās dzīvojamās mājas visbiežāk neatbilst mūsdienu siltumtehnisko normu prasībam, īpaši ārsienas. Samazinoties apkurei sienas caursalst.

      Tas iespaido ēku drošību un samazina to kalpošanas laiku. Daudzām lielpaneļu mājām metinājumu vietās šuves sāk korodēt. Tāpēc tik svarīgi ir namīpašniekiem ievērot būvnormatīvu 401 - "Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumus", kas nosaka, ka regulāri javeic mājas vispārējā un ārkārtas apsekošana, tās elementu un inženierietaišu tehniskā apkope, mājas kartējais un kapitālais remonts vai rekonstrukcija.

      Iesakam īpaši pievērst uzmanību iepriekšminētā normatīva otrā punkta "Dzīvojamo māju vispārējā un ārkārtas apsekošana" diviem pirmajiem apakšpunktiem :
2.1. Vispārējās apsekošanas gaitā jāveic mājas, tās elementu un inženierietaišu, telpu, pieguļošo teritoriju pilnīga tehniskā stāvokļa pārbaude.
2.2. Vispārējā apsekošana jāveic divas reizes gadā: pavasarī un rudenī.
Diemžēl punktu 2.2. praksē ievēro retais. Namīpašniekam vajadzētu saprast, ka, pēc ziemas un daudzajiem atkušņiem viņam jāskatās, kādi remontdarbi vasarā būs veicami. Vēlams, lai apsekošanā piedalītos komisija - no trim cilvēkiem sastāvoša, kur vismaz vienam no viņiem būtu inženiertehniska domāšana, tā varētu būt, piemēram, kooperatīva valde, namupārvaldes speciālisti u.tml. Savukārt rudenī māja jāsagatavo ieziemošanai - lai visi logi būtu iestikloti, lai bēniņos būtu pareizi veikta siltumizolācija un vēdināšana un salabotas ārdurvis. Nedrīkst aizmirst, ka mājas apsekošanas rezultāti ir dokumentāli jānoformē, ieteicams būtu veikt fotofiksāciju. Ja tiek pamanītas kādas nopietnākas atkāpes no normatīviem, tad jāizsauc sertificēts būvinženieris, kas veiktu mājas elementu un inženierietaišu apsekošanu. Varētu slēgt līgumu ar sertificētu būvinženieri vai licencētu firmu, kas rekomendētu veicamos darbus, lai varētu veikt mājas kārtējo vai kapitālo remontu. Noteikumi kā tos veikt atrodami LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana" ( izņemot speciālās būves). Būves apseko periodiski ekspluatācijas laikā, pirms renovācijas, rekonstrukcijas un restaurācijas, kā arī pēc būvdarbu atsākšanas, ja būve bijusi "iesaldēta" un tad, kad jakonstatē būves tehniskais stāvoklis.
      Piemēram, ja vēlaties izbūvēt bēniņus, tad būvvalde pieprasa, lai būtu veikta tehniskā apsekošana, jo būvinženierim pirms projektēšanas jākonstatē, vai tur vispār ir iespējams izbūvēt bēniņus - vai pārsegumi izturēs, vai pamati nav nosēdušies utt.

      Ja pamanīti trūkumi pēc būves nodošanas ekspluatācijā un esat noslēguši līgumu, kurā paredzēts garantijas laiks ( Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka garantijas laiks nedrīkst būt mazāks par diviem gadiem), tad par radušamies defektiem šajā laikā parasti atbild darbu izpildītājs.

Ko paredz būvnormatīvi

05.04.2004., www.building.lv
Lasīt komentārus (1) Rakstīt komentāru šim rakstam
 Izdrukāt
 Nosūtīt rakstu draugam



Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas prezidents Raitis Gultnieks:
Latvijas būvnormatīvi nosaka kārtību, kādā būvi pieņem ekspluatācijā. Pēc pieņemšanas ekspluatācijā,kad komisija savu darbu paveikusi un akts ir apstiprināts, visa atbildība par būvi jāuzņemas tās īpašniekam. Diemžēl reāli īpašniekus neviens nekontrolē. Kad ēka ir nodota ekspluatācijā, stājas spēkā Latvijas būvnormatīvi LBN 401 "Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi", LBN 402 "Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi", LBN 405 -01 "Būvju tehniskā apsekošana". Pārējos normatīvos ir paredzētas projektēšanas normas, būvdarbu normas - būvdarbu veikšana. Ceļot jaunu māju, noteikti ir jāapseko arī blakus esošās mājas, jo rokot pamatus un dzenot pāļus var notikt tuvumā esošo ēku pamatu sēšanās. Vispārīgie būvnoteikumi( pieņemti 1997.gada 1.aprīlī) paredz, kā jānotiek būvprojektēšanai un būvdarbiem. MK noteikumi NR.444, kas pieņemti 2001.gada 16. oktobrī( LBN 405 - 01), paredz kā veicama būvju tehniskā apsekošana. Lai ēkas būtu drošas, tās ir regulāri jāapseko, un to nosaka "Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi". Šie noteikumi paredz, kādai jābūt piemājas teritorijai, pagraba telpai, mājas pamatiem, sienām utt. Par ēkas ekspluatāciju atbild tās īpašnieks. "Būvnormatīvs ir obligāts visiem dzīvojamo māju īpašniekiem, valdītājiem, telpu īrniekiem, kā arī amatpersonām, kuras veic dzīvojamo māju tehnisko uzturēšanu ," teikts dokumentā.

Savukārt "Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi" vairāk attiecas uz cilvēku drošību: kā jākopj ietve ,ledus un sniega tīrīšana gar namīpašumiem, jāuzmana, vai jumts ir kārtībā, lai griesti būtu pareizi nosiltināti u.c. Piemēram, dzīvokļos, kur aizkavējās apkure, to iemītnieki aizpakoja logus un izmantoja gāzes apkuri, kā rezultātā izdalījas liels mitruma daudzums un tas kondensējās uz sienām. Ventilācijas nebija vai tā bija nepietiekoša, kā rezultātā siltums un mitrums veicināja sienu pelēšanu. Vēl jāteic, ka padomju laikā celtās dzīvojamās mājas visbiežāk neatbilst mūsdienu siltumtehnisko normu prasībam, īpaši ārsienas. Samazinoties apkurei sienas caursalst.

Tas iespaido ēku drošību un samazina to kalpošanas laiku. Daudzām lielpaneļu mājām metinājumu vietās šuves sāk korodēt. Tāpēc tik svarīgi ir namīpašniekiem ievērot būvnormatīvu 401 - "Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumus", kas nosaka, ka regulāri javeic mājas vispārējā un ārkārtas apsekošana, tās elementu un inženierietaišu tehniskā apkope, mājas kartējais un kapitālais remonts vai rekonstrukcija.

Raitis Gultnieks iesaka īpaši pievērst uzmanību iepriekšminētā normatīva otrā punkta "Dzīvojamo māju vispārējā un ārkārtas apsekošana" diviem pirmajiem apakšpunktiem :
2.1. Vispārējās apsekošanas gaitā jāveic mājas, tās elementu un inženierietaišu, telpu, pieguļošo teritoriju pilnīga tehniskā stāvokļa pārbaude.
2.2. Vispārējā apsekošana jāveic divas reizes gadā: pavasarī un rudenī.
Diemžēl punktu 2.2. praksē ievēro retais, konstatē Gultnieka kungs. Namīpašniekam vajadzētu saprast, ka, pēc ziemas un daudzajiem atkušņiem viņam jāskatās, kādi remontdarbi vasarā būs veicami. Vēlams, lai apsekošanā piedalītos komisija - no trim cilvēkiem sastāvoša, kur vismaz vienam no viņiem būtu inženiertehniska domāšana, tā varētu būt, piemēram, kooperatīva valde, namupārvaldes speciālisti u.tml. Savukārt rudenī māja jāsagatavo ieziemošanai - lai visi logi būtu iestikloti, lai bēniņos būtu pareizi veikta siltumizolācija un vēdināšana un salabotas ārdurvis. Nedrīkst aizmirst, ka mājas apsekošanas rezultāti ir dokumentāli jānoformē, ieteicams būtu veikt fotofiksāciju. Ja tiek pamanītas kādas nopietnākas atkāpes no normatīviem, tad jāizsauc sertificēts būvinženieris, kas veiktu mājas elementu un inženierietaišu apsekošanu. Varētu slēgt līgumu ar sertificētu būvinženieri vai licencētu firmu, kas rekomendētu veicamos darbus, lai varētu veikt mājas kārtējo vai kapitālo remontu. Noteikumi kā tos veikt atrodami LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana" ( izņemot speciālās būves). Būves apseko periodiski ekspluatācijas laikā, pirms renovācijas, rekonstrukcijas un restaurācijas, kā arī pēc būvdarbu atsākšanas, ja būve bijusi "iesaldēta" un tad, kad jakonstatē būves tehniskais stāvoklis.
Piemēram, ja vēlaties izbūvēt bēniņus, tad būvvalde pieprasa, lai būtu veikta tehniskā apsekošana, jo būvinženierim pirms projektēšanas jākonstatē, vai tur vispār ir iespējams izbūvēt bēniņus - vai pārsegumi izturēs, vai pamati nav nosēdušies utt.
Valsts Būvinspekcijas nolikums paredz tās atbildību par hidrotehniskajām būvēm jeb HES, kas uzskatāmas par paaugstinātas drošības būvēm.

Ja pamanīti trūkumi pēc būves nodošanas ekspluatācijā un esat noslēguši līgumu, kurā paredzēts garantijas laiks ( Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka garantijas laiks nedrīkst būt mazāks par diviem gadiem), tad par radušamies defektiem šajā laikā parasti atbild darbu izpildītājs, stāsta Raitis Gultnieks. Domstarpības starp būvniecības dalībniekiem var risināt gan Būvvaldē, gan Valsts būvinspekcijā vai pasūtīt neatkarīgu būvekspertīzi.