LatvianRussian (CIS)
Sākums Siltināšanas mat.

Siltināšanas materiali

                                         Siltināšanas materiāli

 

Siltināšanas materiālu ir ļoti daudz, kā ari to pielietojuma klāsts.

Piemērām akmens vate ir:

  • mīkstā vate ruļļos, pārsvarā to pielieto lai nosiltināt starpsienas un pārsegumus;

  • cietā vate plāksnēs, to izmanto lai nosiltināt fasādes, lēzenos jumtus un grīdas;

  • no akmens vates taisa ari cauruļu izolāciju, izolāciju metāla durvīm, kā ari sendvičpaneļus;
  • beramā vate, to izmanto lai nosiltināt grūti pieejamās vietās;

Putupolisterols ir gandrīz tādos pašos veidos, un ir domāti tādiem pašiem mērķiem, arī siltuma pretestības rādītāji ir ļoti līdzīgi.

Ir arī tādi materiāli kā eko vate, un daudz cilu.

Katram siltināšanas materiālam ir savas priekšrocības un savi trūkumi, viens baidās no uguns bet cits no mitruma, bet kad viņi ir kvalitatīvi iestrādāti sistēmā (piemēram: pielīmēti pie sienas un apstrādāti ar līmēšanas javu un dekoratīvo apmetumu)tad viņiem ir līdzīgi ari citi rādītāji (ugunsdrošības utt.)

Klientam jāizvēlas pašam kādu siltināšanas materiālu izmantot, bet celtnieka vai projektētāja uzdevums sniegt patieso informāciju par visiem materiāliem, cenām, risinājumiem un iespējamo siltuma ekonomiju.

Ar ciņu, Jānis Spulis

 

Siltināšanas sistēmas kvalitātes un ilgtermiņa kalpošanas pamatnosa­cījumi.

 

 

 

              termoizolācijas plākšņu, speciālas, sertificētas līmēšanas un 

           armēšanas javas, armēšanas tīkliņa grunts un dekoratīvo segumu  

           savstarpēja saskaņošana  un atbilstība pēc fizikālām – ķīmisko vielu     

           īpašībām;

              termoizolācijas sistēmā lietojamu materiālu kvalitāte;

              termoizolācijas darbi tiek veikti saskaņā standarta darbu izpildes      

              shēmām;

              termoizolācijas darbi ir jāveic kvalificētiem speciālistiem stingri ievērojot

           termoizolācijas tehnoloģiju darbiem izvirzāmas prasības.

 

 

 

1. SAGATAVOŠANAS UN PAPILDUS DARBI

 

Nepieciešami tādi sagatavošanas un papildus darbi kā, piemēram, pagaidu ūdens notekas cauruļu, mājas numuru, izkārtņu, apgaismojuma iekārtas u.tml. noņemšana, tuvumā augošo koku nozāģēšana, kas traucē darbu izpildi, ērtas darba vides izveidošana.

 

 

 

2. SIENAS PAMATNES SAGATAVOŠANA

 

Siltināmo ēku sienu virsmai jābūt rūpīgi mehāniski attīrītai. Spēcīgi mitrumu uzsūcošas, drupanas vai nobrūkošas virsmas nepieciešams kārtīgi mehāniskā veidā notīrīt vai nogruntēt ar piesūcinošu grunti.

 

 

Pirms termoizolācijas plākšņu pielīmēšanas nepieciešams pievērst uzmanību pilnīgas gruntējuma un citu pielietojamo līdzekļu nožūšanas laikam, jo tā re­zultāta var bojāties pielīmētās termoizolācijas plāksnes. Ja termoizolācijas plātnes tiek uzstādītas uz sienu pamatnes, kas pirms tam tiek izlīdzināta, tad pieļaujamie sienu virsmas nelīdzenumi ir apmēram 1 cm.  

 

 

3. COKOLA PROFILA MONTĀŽA

 

Cokola profils tiek piestiprināts vienā līmenī ar cokola malu un kalpo arī kā bei­gu elements konstrukcijai tuvumā esošajām daļām. Piestiprinājumi tiek izpildīti taisnā līnijā pēc katriem 30 cm ar speciāli šim no­lūkam paredzētiem piestiprināšanas dībeļiem. Piestiprinot nelielus profilus pie sienas pamatnes zem cokola profila, tiek likts armatūras siets apmēram 60 cm platumā, kas vienmērīgi sadalās virs un zem cokola profila. Cokola profila salaidums tiek savienots ar blakus esošajiem elementiem, bet ēkas stūros tiek piestiprināts ar ielaidumu vai nogriežot šķērsām.

 

   

 

 

 

4.TERMOIZOLĀCIJAS PLĀTŅU PIELĪMĒŠANA

 

Fasādes termoizolācijai tiek izmantotas cietas polistirola plāksnes, kas vienmēr tiek pielīmētas no apakšas uz augšu. Līme uz plāksnem tiek uzklāta šādā veidā: līmējošās masas slānis tiek uzklāts pa visu plāksnes virsmu ar zobainu špakteli. Pavisam uznesamās līmes daudzums tiek izvēlēts tā, lai tik­tu nodrošināta kārtīga plāksnes piesaistīšanās pie sienas. Pēc līmes uzklāšanas plāksnes pielīmē pie sienas ar viegliem špakte­les piesitieniem. Līme nedrīkst nokļūt plākšņu savienojumu vietās, jo tad plāksnes nesa­vienosies blīvi un bez atstarpēm. Plāksnes vismērķtiecīgāk ir griezt ar sīku zobu rokzāģi, izmantojot atbalsta plāksni, lai griezu­mi būtu precīzi. Pielīmējot plākšņu pirmo rindu uz cokola profi la noapaļojuma, nepieciešams sekot, lai siltuma izolācijas plāksnes blīvi piegulētu priekšējai no­apaļojuma atlocītajai malai (tiek uznests dau­dz biezāks līmes slānis). Plākšņu savienošana nav pieļaujama fasādē esošo spraugu un plaisu vietās. Ša­jās vietās plāksnes tiek pielīmētas tādā veidā, lai tās pārklātu spraugas vai plaisas par ne mazāk kā 10 cm.  

 

 

 

 

 

Plākšņu savienošana nav pieļau­jama arī fasāžu aiļu stūru vietās (piemēram, logiem), jo šeit visbiežāk mēdz būt sienu virmas vājās vietas (slīpas plaisas), kas ir pilnībā jāpār­klāj. Pielīmējot termoizolācijas pār logu un durvju pārsedzi, plāksnes nepieciešams papildus izgriezt tā, lai nepieļautu iespējamu plākšņu noslīdēšanu, kad līme vēl nav sacietēju­si. Jau pielīmētu plākšņu galos var ies­piest profila noapaļojumu, kas kalpo kā apakšējā mala, uz kuras tiek liktas sekojošās augšējās plāksnes, un kas dod iespēju šķautni izveidot akurāti un perpendikulāri. Pēc līmes nožūšanas profila noapaļojums tiek izņemts un to var izmantot citā vietā. Pielīmējot termoizolācijas plāksnes, to izvietojumu nepieciešams regulēt ar plākšņu sagriešanu tādā veidā, lai izslēgtu plātņu savienojumu vienā vertikālē.  

 

 

 

 

Pielīmēto termoizolācijas plākšņu virsmai ir jābūt tīrai un līdzenai. Polistirola plākšņu virsmu nepieciešams noslīpēt papildus, lai savienojuma vietās izlīdzinā­tu nelīdzenumus. Slīpēšanas laikā izveidojušos putekļus nepieciešams aizvākt. Veicot logu un durvju aiļu siltināšanu, plāksnes tiek atlasītas ar tādu biezumu, lai durvju rāmji no abām pusēm būtu ar vienādu platumu.  

 

 

 

 

5. PIESTIPRINĀŠANA AR DĪBEĻIEM

 

Piestiprināšana ar dībeļiem tiek veikta ne agrāk kā 3 dienas pēc pielīmēšanas, lai nepieļautu pielīmēto siltuma izolācijas plātņu nobīdi, kad līme vēl nav sa­cietējusi. Dažādu celtniecības materiālu (piemēram, dobķieģeļi, vieglās celtniecības plātnes) gadījumā piestiprināšanas dībeļi (to garums, mērķis u.tml.) tiek atlasīti vai kombinēti saskaņā ar siltināmā objekta reālajiem apstākļiem, t.i. atkarībā no sienu virsmas īpašībām. Saskaņā ar termoizolācijas tehnoloģiju, izmantojot cietās polistiro­la plāksnes, papildus piestiprināšana tiek veikta ar speciāli šim nolūkam paredzētiem dībeļiem ar plastmasas serdeni, kuras nepieciešams iesist cietā pamatnē ne mazāk par 35 mm dziļu­mā, dažos gadījumos līdz 50 mm, bet ja siena ir no dobjiem blokiem vai per­forētiem ķieģeļiem – 60-90 mm dziļumā. Vidējais dībeļu patēriņš ir no 4 līdz 6 gab. uz 1 m2 atkarībā no siltināmās ēkas.  

 

 

 

 

 

6. STŪRU AIZSARGĀŠANA

 

Apdrupušie siltināmās ēkas stūri, kā arī sienu stūri logu, durvju un citu ailsāņu tuvumā tiek nostiprināti ar aizsargājošiem stūru ietvariem. Atbilstoši stūru aiļu dziļumam tiek uzstādītas nepieciešamā platumu gatavas sagataves. Vienlaidu stūru ietvari tiek savienoti tā, lai iekšējie stiprinājumi tiktu pārklāti apmēram par 10 cm.

 

 

 

 

Stūru stiprinājumi pilnībā tiek nofiksēti tos pārklājot ar armatūras masu. Ne­pieciešams sekot, lai būtu atbilstoši sagatavotas plākšņu pamatnes. Uz stūru armatūras stiprinājuma ietvariem tiek uzklāta speciāla armatūras līme tā, lai tie būtu pilnībā pārklāti ar līmes masu, bet izspiedusies līme tiktu nekavējoties špaktelēta ar špakteli no nerūsējoša tērauda.

 

 

 

 

7. ARMATŪRAS SIETA UZSTĀDĪŠANA UN ŠPAKTELĒŠANA

 

Armatūras slānim tiek izmantota speciāli armatūras slānim paredzēta līme un speciāli šim nolūkam paredzēts armatūras siets. Sieta platumā tiek uzklāts līmes masas slānis, un armatūras siets tiek uzstādīts vietā tādā veidā, ka armatūras siets pārklāj viens otru apmēram par 10 cm. Pēc tam, kamēr līme vēl nav nožuvusi, armatūras siets tiek špaktelēts tā, lai tas nebūtu pārklāts pilnībā. Armatūras slāņa špaktelēšanu nevar veikt vairākos piegājienos. Ja ir nepieciešams izgriezt daļu no armatūras sieta (piemēram, celtniecības sastatņu stiprinājuma tuvumā), tad šo vietu nepieciešams aizlīmēt ar audumu atgriezumu, lai nodrošinātu armatūras sieta virsmas pārklāšanu. Fasādes aiļu tuvumā uz visiem četriem stūriem papildus šķērsām tiek pielīmē­tas armatūras sieta sloksnes ar izmēriem apmēram 20×30 cm. Pārejas vietā no ailsānes uz pārsedzi papildus tiek pielīmēta arī armatūras sie­ta loksne, lai nodrošinātu stūra pārklāšanu stiegrošanas laikā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Atsevišķās fasādes daļās var paredzēt arī papildus stiegrošanu ar īpašu ar­matūras sietu, lai pasargātu no iespējamiem mehāniskiem bojājumiem. Tas vienmēr tiek pielīmēts pirms sieta pielīmēšanas stūru un stūru ietvaru nosti­prināšanai.

 

 

 

 

8. STARPPOSMA GRUNTĒŠANA

 

Ļaujot armatūras slānim pil­nībā sacietēt pēc stiegrošanas un špaktelēšanas darbu pa­beigšanas, atkarībā no deko­ratīvā apmetuma pielietoša­nai atlasītā sastāva tiek veikta obligātā gruntēšana izmanto­jot gruntis, kas tiek pielietotas termoizolācijas tehno­loģijā.

 

 

 

9. VIRSĒJĀ APDARES SLĀŅA UZKLĀŠANA

 

Apdares slānim tiek izmantots minerālais dekoratīvais apmetums. Apmetums tiek uzklāts pa visu virsmu ar špakteli no nerūsējošā tērauda (apme­tums tiek uzklāts no apakšas uz augšu, iespiežot jauno uznesamo slāni iepriekš uznestajā vēl neizžuvušajā virsmā). Tūlīt pēc tam virsma tiek izlīdzināta līdz at­bilstošā graudainuma slāņa biezumam un ar tērauda špakteļa, plastmasas diska, apmešanas dēļa vai ar speciāli paredzētas birstes palīdzību tiek izveidots vēla­mais apmetuma virsmas zīmējums. Apmetuma struktūras brīvas modelēšanas gadījumā nedrīkst pieļaut skaidri pamanāmu materiāla slāņa biezuma atšķirību, lai nepieļautu plaisu parādīšanos apmetuma žūšanas un savilkšanās laikā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lai nepieļautu pamanāmu apmetuma salaidumu izveidošanos, apmešanas darbus nepieciešams veikt ar pietiekami lielu cilvēku skaitu, kas nodrošina vienmērīgu viena apmetuma slāņa uzklāšanu. Nav ieteicams strādāt zem tiešiem saules stariem, lietū vai stiprā vējā. Visi apmetuma veidi tiek izgatavoti pielietojot dabiskas akmens granulas, kas nosaka nelielas nokrāsas atšķirības, tāpēc speciāli rūpnīcā izgatavoto apme­tumu nepieciešams kārtīgi sajaukt, kā arī nepieciešams pievērst uzmanību at­bilstošajam rūpnīcas partijas numuram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nelabvēlīgos laika apstākļos minerālā sastāva apmetums var izžūt nevienmērī­gi (ar izbalējušiem plankumiem). Tas nav apmetuma tehnisks trūkums. Tādā gadījumā apmetumu krāso ar fasādes krāsu. Šis krāsas slānis daļēji padara apmetuma zīmējumu daudz spilgtāku.