LatvianRussian (CIS)
Sākums Termografija

Termogrāfija

Termogrāfija

Termogrāfija ir infrasarkanā starojuma vizualizācija, t. i., elektromagnētiskā spektra infrasarkanajā zonā tiek noteikts starojums, ko pārvērš attēlos. Visi objekti izdala infrasarkano starojumu atkarībā no temperatūras – pieaugot objekta temperatūrai, pieaug tā infrasarkanais starojums.
Termogrāfijas veikšanai tiek izmantota termokamera, kas vizualizē infrasarkano starojumu. Siltākie objekti attēlos izceļas uz aukstāko objektu fona, piemēram, cilvēks gan dienā, gan naktī izceļas uz apkārtējās vides fona.


Izmantošanas jomas
Sākotnēji termogrāfiju izmantoja militāriem un drošības pasākumiem, taču šobrīd tās lietojums ir kļuvis krietni plašāks – būvniecībā tiek noteikti slēptie defekti (gaisa spraugas, siltumizolācijas iestrādes kvalitāte, mitruma skartas vietas, konstrukciju salaidumu vietas utt.), enerģētikā – pārvades līniju savienojumu pārkaršanas vietas, ugunsdzēsēji dūmos meklē cilvēkus, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmās tiek noteiktas noplūdes vietas un sienās vai grīdās iebūvētas apkures sistēmas cauruļvadu atrašanās vietas, rūpniecībā – dažādu mehānismu pārkaršana un sistēmu noplūdes vietas, bet medicīnā – diagnostikā.

Energoauditors termokameru izmanto tikai tad, kad jānosaka slēptie defekti, piemēram, bojāta siltumizolācija, mitras konstrukcijas, logu izbūve sienās utt.

Termogrāfijas veikšana
Lai strādātu ar termokameru un varētu pareizi interpretēt iegūtos attēlus, nepieciešama pieredze.
Eku termogrāfiju iespējams veikt tikai apkures periodā un arī tikai tad, kad temperatūras starpība ir vismaz 10 °C. Virkne termokameru ir jutīgas pret apkārtējās vides temperatūru, tāpēc termogrammas nav iespējams iegūt tad, ja ārā ir ļoti auksts vai ļoti karsts.

Lai veiktu termogrāfiju ēkai un iegūtu termogrammas, kas nav kļūdainas un ir analizējamas, jāizpilda virkne nosacījumu, piemēram:

Siltumizolācijas pārbaude – telpas un āra gaisa temperatūras starpībai jābūt vismaz 10 °C; vienmērīgs un stabils temperatūras sadalījums uz virsmas; ēkas pārbaude gan no iekšpuses, gan ārpuses; jāzina siltumizolācijas veids un konstrukcijas parametri; ja ir paaugstināta temperatūras starpība starp telpu un āra gaisu un pazemināta siltumpārejas pretestība, termogrammā ēkas ārpusē redzami karstuma punkti.

Jumta konstrukcijas mitruma pārbaude – jumtam jābūt sausam; jābūt saulainai dienai vai apkurinātai ēkai; jābūt skaidrai naktij; pavisam neliels vējš vai bezvējš; jumtam dziestot, slapjā siltumizolācija ilgāk paliek silta.

Termogrāfija ēkām un enerģijas patēriņš
Diemžēl atraktīvās termogrammas ar krāsainajiem temperatūras laukiem nav iespējams izmantot ēkas energoauditā, lai veiktu siltuma zuduma aprēķinus, jo ēkas norobežojošo konstrukciju virsmas temperatūra nesniedz informāciju par siltuma zudumiem caur konstrukcijām, piemēram, apkures radiators zem loga termogrammā redzams sarkanā krāsā, taču attēls nedod nekādu informāciju par siltuma zudumiem šajā ārsienas fragmentā.
Siltuma zudumu aprēķinu veikšanā tiek izmantoti dati par konstrukcijas materiālu, tā siltumvadītspējas koeficientu (to var noteikt, veicot mērījumus ar siltuma plūsmas mērītāju) un konstrukcijas biezumu.

Termogrammas var izmantot, lai pārliecinātu iedzīvotājus uzlabot energoefektivitāti, jo tās vienkāršā un saprotamā veidā ilustrē siltuma zudumus un nepieciešamību ēku siltināt. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka termogrāfija ir jauks enerģijas lietotāju pārliecināšanas instruments.

Metodes priekšrocības
• attēls, kas ļauj salīdzināt temperatūras lielā laukumā;
• spēja uztvert kustīgus elementus;
• iespēja noteikt nolietotas detaļas, pirms tās ir saplīsušas;
• var veikt mērījumus vietās, kurām grūti vai bīstami piekļūt;
• šī mērījumu metode un nebojā mērāmo objektu.

www.wikipedia.com

 
Aptauja Renovācija
Kādi Renovācijas darbi ir vissefektīvākie